Jauna multinacionālā biznesa struktūra – Eiropas akciju sabiedrība

Ar šā gada 8. oktobrī Eiropas Savienības dalībvalstīs pastāvēs iespēja nodibināt Eiropas akciju sabiedrību. Eiropas Savienības likumdošana šai kapitālsabiedrībai rada grotesku ietvaru, kurš paredz galvenos tās dibināšanas, darbības un pārvaldes nosacījumus. Tomēr Eiropas akciju sabiedrības darbības regulējums visās dalībvalstīs nebūs absolūti vienāds – pastāv nianses, kas jānoregulē likumdevējam atsevišķi katrā valstī.

Eiropas akciju sabiedrību (Societas Europae, latviskajā variantā saukta arī par Eiropas uzņēmējsabiedrību, turpmāk tekstā – SE) var definēt kā kapitālsabiedrību, kas izveidota un darbosies saskaņā ar Eiropas Savienības (rakstā netiek izmantots termins Eiropas Kopiena, vienkāršības labad to aizstājot ar vispārējo apzīmējumu Eiropas Savienība) tiesību aktiem, tomēr tās regulējums katrā dalībvalstī varēs nedaudz atšķirties. Lai izvairītos no pārpratumiem, jāpiebilst, ka SE nav tas pats, ka Eiropas ekonomisko interešu grupa vai Eiropas kooperatīvā sabiedrība.

Vēl pašā sākumā jāuzsver, ka Eiropas Savienībā nepastāv vienots sabiedrību reģistrs. Līdz ar to SE būs jāreģistrē dalībvalstu uzņēmumu reģistros. Turklāt, kā paskaidrots rakstā, uz SE attiecināmais regulējums dažādas dalībvalstīs tomēr zināmās jomās atšķirsies.

Ar SE saistīto aktivitāšu pirmsākumi meklējami 1970tajos gados. Tobrīd pastāvēja tālejoša un ambicioza doma izveidot struktūru, ko regulētu tikai Eiropas Savienības korporatīvās tiesības. Citiem vārdiem sakot, SE regulējums visās Eiropas Savienības dalībvalstīs būtu bijis absolūti vienots. To noteiktu pārnacionālās Eiropas Savienības tiesības, izslēdzot dalībvalstu likumdošanas piemērošanu.

Kā jau tas Eiropas Savienības vēsturē gadījies ne vienu reizi vien, dalībvalstis ilgi nespēja vienoties par SE regulējumu. Grūtības radīja atšķirības noteikumos, kādus katra dalībvalsts piemēroja kapitālsabiedrībām. Diskusijas par SE tēmu turpinājās 30 gadus. Vienlaikus ar direktīvu palīdzību notika zināma dalībvalstu kapitālsabiedrību tiesisko režīmu vienādošana. Visbeidzot, 2001. gadā, Padome pieņēma regulu 2157/2001/EK par Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtiem. Vienlaikus ar minēto regulu Padome pieņēma arī direktīvu 2001/86/EK. Šī direktīva papildināja Eiropas uzņēmējdarbības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā. Attiecībā uz darbinieku iesaistīšanos jāpaskaidro, ka šī koncepcija cēlusies no Vācijas tiesību sistēmas un paredz kapitālsabiedrību darbinieku pārstāvju piedalīšanos sabiedrību pārvaldē un svarīgāko lēmumu pieņemšanā.

Viena no galvenajām atšķirībām starp direktīvu un regulu ir tāda, ka regula piemērojama tieši un tūlīt pēc stāšanās spēkā, nepārņemot to vietējā likumdošanā. Lai minētās regulas un direktīvas darbība dalībvalstīs sāktos vienlaicīgi, termiņš direktīvas par darbinieku iesaistīšanu ieviešanai sakrīt ar regulas 2157/2001/EK spēkā stāšanās datumu – 2004. gada 8. oktobri.

Tomēr jāņem vērā, ka strīdu un kompromisu rezultātā pieņemtā uz SE attiecināmā regula zināmā mērā līdzinās direktīvai. Pašā regulā konkrēti noteikti tikai galvenie ar SE saistītie jautājumi. Papildus ir gadījumi, kad regula uzliek dalībvalstīm pienākumu uz SE attiecināt tos pašus vietējos likumus, kas piemērojami akciju sabiedrībām.

No vienas puses, šie dalībvalstu likumi ir harmonizēti un vienādoti, pateicoties Eiropas Savienības direktīvām. No otras puses, dalībvalstu likumdošanā tomēr pastāv zināmas atšķirības. Lai risinātu ar šīm atšķirībām saistītās problēmas, regula piedāvā dalībvalstīm izvēlēties pieņemt tikai uz SE attiecināmu nacionālo likumdošanu, kas nebūtu piemērojama parastajām akciju sabiedrībām. Visbeidzot, ir pietiekami daudz izvēles, kuras jāizdara nevis likumdevējiem, bet SE dibinātājiem pašiem un attiecīgi jānoregulē ar statūtiem.

Tātad rezultātā SE darbībai būs daudzslāņu tiesiskais regulējums. Tas sastāvēs no: 1) regulas 2157/2001, 2) dalībvalstu vispārējās akciju sabiedrību likumdošanas, 3) dalībvalstu speciālajām (vai nu atsevišķajām, vai akciju sabiedrību likumdošanā iekļautajām) normām, kas attieksies tikai uz SE, 4) SE statūtiem. Papildus, protams, uz SE attieksies arī tie nacionālie tiesību akti, kas pārņems direktīvu par darbinieku iesaistīšanos.

Latvijā par direktīvas ieviešanu un darbinieku iesaistīšanās režīma izveidošanu atbildīga ir Labklājības Ministrija. Savukārt, Uzņēmumu Reģistrs un vairākas ministrijas starpinstitūciju darba grupas ietvaros šobrīd izvērtē, kādi grozījumi būtu nepieciešami mūsu likumdošanā, lai SE varētu tikt izveidota un darboties Latvijā. Jācer, ka drīzumā varēsim iepazīties ar minēto institūciju darba rezultātiem. Taču pagaidām ir vērts apskatīt vispārējus ar SE saistītus aspektus. Manuprāt, lai radītu ieskatu par SE, vērts pievērst uzmanību SE izveidošanas un reģistrācijas, kā arī pārvaldes struktūras un darbinieku iesaistīšanās regulējumam.

Pastāv vairāki veidi, kā izveidot SE. Turklāt katrā gadījumā noteikts, kas var būt par tās dibinātājiem. Vispirms, dažādās dalībvalstīs reģistrētas akciju sabiedrības var izveidot SE apvienojoties. Bez tam dalībvalstu kapitālsabiedrības (Latvijā – akciju sabiedrības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību) var izveidot SE kā holdinga sabiedrību. Savukārt, SE kā meitas uzņēmumu var izveidot gan kapitālsabiedrības, gan personālsabiedribas. Visbeidzot, dalībvalsts akciju sabiedrību var pārveidot par SE. Pēdējos trijos gadījumos papildus nosacījumi ir tādi, ka vismaz diviem no SE dibinātājiem jābūt no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai arī jau divus gadus jāpieder meitas uzņēmumam vai filiālei citā dalībvalstī.

Kā redzams, Eiropas akciju sabiedrību iespējams nodibināt tikai piedaloties jau eksistējošām sabiedrībām. Turklāt, saskaņā ar regulu, dibinātājiem pašiem jābūt izveidotiem un jādarbojas Eiropas Savienībā. Tomēr regulas noteikumi papildus ļauj katrai dalībvalstij pašai izvēlēties, vai SE dibināšanā drīkstēs piedalīties arī sabiedrībās, kas reģistrētas Eiropas Savienībā, bet kuru pārvaldes institūcijas un galvenie biroji (head offices) atrodas ārpus Eiropas Savienības.

Dibinot SE un gatavojoties tās reģistrācijai, jāizpilda arī prasības par minimālo pamatkapitālu. Šajā jomā SE lemts iemiesot Eiropas Savienībā dominējošos konservatīvos uzskatus par nepieciešamību ar pamatkapitāla palīdzību aizsargāt kreditorus un trešās personas. SE minimālais pamatkapitāls noteikts 120,000 eiro apmērā. Tādās dalībvalstīs kā Latvija, kuras vēl nav pievienojušās eiro-zonai, dibināšanas mēnesī sabiedrības kapitāls aprēķināms saskaņā ar iepriekšējā mēneša pēdējās dienas valūtas kursu.

Runājot par SE reģistrāciju, kā viens no reģistrācijas priekšnoteikumiem ir jāmin ar darbinieku iesaistīšanos saistīto prasību izpilde. Pirms SE reģistrācijas tās dibinātājiem sešu mēnešu laikā no lēmuma par SE dibināšanu pieņemšanas ir jāvienojas ar dibinātāju sabiedrību darbinieku pārstāvjiem par darbinieku iesaistīšanās kārtību. Ja šādu vienošanos panākt neizdodas, darbinieku iesaistīšanās notiek direktīvā noteiktajā kārtībā, izveidojot pārstāvniecības struktūras.

Pārstāvniecības struktūru tiesības, savukārt, atkarīgas no tā, kādā veidā tiek izveidota SE un kāds bijis darbinieku iesaistīšanās regulējums SE dibinātājiem. Ja tiek pārveidota jau eksistējoša akciju sabiedrība (ceturtais no augstākminētajiem SE dibināšanas veidiem), uz to attiecināms tāds pats darbinieku piedalīšanās regulējums, kāds pirms tam.

Savukārt, ja tiek izmantots kāds no pārējiem trijiem SE izveides veidiem, darbinieku pārstāvniecības struktūrai jādod tiesības ievēlēt SE pārvaldes institūcijas locekļus. Ievēlēto skaitam jāatbilst lielākajai darbinieku pārstāvniecībai dibinātājsabiedrību pārvaldes institūcijās. Protams, ja nevienā no dibinātājsabiedrību pārvaldes institūcijām nav iesaistīt darbinieku pārstāvji, arī SE pārvaldes institūcijās tos nav jāievēl. Līdz ar to pastāv iespēja, ka daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs darbinieku iesaistīšanās praktiski nenotiks un koncepts kā tāds derēs tikai teorētiskām diskusijām. Taču, ja, piemēram, viena no dibinātājsabiedrībām būtu no Vācijas, uz visu SE varētu attiekties noteiktām Vācijas akciju sabiedrībām piemērojamie noteikumi par darbinieku pārstāvju ievēlēšanu pārvaldes institūcijās.

Papildus jāņem vērā, ka SE galvenajam birojam (head office) jāatrodas tajā pašā dalībvalstī, kur SE reģistrēta (kur atrodas registered office). Dalībvalstis pat var izvēlēties nacionālajā likumdošanā noteikt, ka juridiskajai adresei precīzi jāsakrīt ar galvenā biroja adresi. Šādi mēģināts izvairīties no situācijas, ka vienā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības netiek atzītas par juridiskām personām citā dalībvalstī, jo nav tur pārreģistrētas, bet gan tikai pārcēlušas galveno biroju. Līdz ar to SE regula nosaka arī detalizētu procedūru, kuras ietvaros var notikt reģistrācijas pārcelšana uz citu dalībvalsti, nelikvidējot SE un neizveidojot jaunu juridisko personu.

Tomēr pašu dalībvalstu ziņā atstāta izvēle, vai nepieciešams paredzēt atsevišķus noteikumus mazākuma akcionāru aizsardzībai reģistrācijas valsts maiņas gadījumā. Līdzīgi dalībvalstīm pašām jārisina arī jautājums, vai mazākumakcionāri jāaizsargā, kad SE tiek veidota kā holdinga sabiedrība. Citas mazākumakcionāru tiesības, piemēram, prasības par akcionāru sapulces sasaukšanu vai konkrētu jautājumu izskatīšanu akcionāru sapulcē, noteiktas pašā regulā.

Toties attiecībā uz SE pārvaldes institūcijām piedāvāti divi varianti. Statūtos iespējams izvēlēties, vai SE būs gan valde, gan padome, vai arī tikai valde. Līdz ar to regulas noteikumi attiecībā uz SE līdzinās sabiedrību ar ierobežotu atbildību regulējumam Komerclikumā. Šis acīm redzot būtu viens no gadījumiem, kad Latvija varētu izvēlēties iekļaut Komerclikumā vai atsevišķā uz SE attiecināmā likumdošanas aktā īpašas uz SE pārvaldi attiecināmas normas.

Kā redzams, pēc būtības SE uzdevums ir turpināt vienotā tirgus integrāciju, atvieglojot dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanās kārtību, korporatīvo struktūru izveidi un pārvaldi. Pēc Eiropas Komisijas domām, iespēja dibināt SE samazinās ar uzņēmējdarbību saistītos administratīvos izdevumus, kā arī samazinās starpnacionālo kompāniju nodokļu slogu, atļaujot kompensēt dažādu meitas uzņēmumu peļņu un zaudējumus.

Tomēr atklāts paliek jautājums par to, vai dalībvalstu ziņā atstātās izvēles, no kurām dažas minētas rakstā, un vietējās akciju sabiedrību likumdošanas piemērošana realitātē neradīs 25 dažādus SE modeļus – katrā Eiropas Savienības dalībvalstī pa vienam. Galarezultātā, neapšaubāmi, pastāv iespēja nonākt situācijā, kad lielākā daļa no SE būs reģistrētas un darbosies Eiropas Savienības valstīs ar liberālāko kapitālsabiedrību regulējumu vai nodokļu sistēmu.

Autors: Ieva Azanda, LL.M (Finance) cand.,
juriste zvērinātu advokātu birojā Liepa, Skopiņa / BORENIUS
Publicēts: 02.09.2004., Dienas Bizness